Lūk jums jautājums – kā mēra cilvēku labumu, foršumu, mīļumu, krutumu un visas citas īpašības?
Jo acīmredzot, ja es pati saku, kādam, ka esmu laba vai stilīga, tas nozīmē, ka esmu iedomīga, sadomājusies, ububububu.
Tad kā? Kā var zināt kas ir labs un kas slikts?
Vai tiešām tu drīksti domāt, ka esi varen jauks tikai tad, kad tev to pasaka kāds cits?
Tas nu gan nebūtu stilīgi. Ko darīt tad, ja kāds to ļaunuma, skaudības, slinkuma, citu dvēseli plosošu problēmu dēļ nepasaka?
Un ja nu tu pēkšņi vairs nespēj to dzirdēt, jo nomirsti, paliec kurls, vai mūzika ir par skaļu visu atlikušo dzīvi?
Why do other people get to make you??
Un galvenais, ka nevienmēr viņi nospriež pareizi. Strups “Harijā Poterā” taču bija tāds mērglis un ļaunais, un sliktais, un nogalināja Dumidoru, un nedraudzējās ar Hariju, un tusēja ar Voldemortu un vispār bija dzīves sodība, bet tad, kad pēc 7 grāmatām Strupa sliktuma mēs uzzinājām, ka viņš patiesībā bija Dumidora spiegs un aizsargāja Hariju un bija baigi foršais,tad bija tāds ooooooooohhhh… viņš bija lāābāais. Cik viegli mēs spriežam par citiem. Nozaga man konfekti – slikts, iedeva to trūkumcietējam – labs.
Un vēl jauki ir tas kā, kāds visu dzīvi ir bijis slikts, bet tad, kad nomirst vai upurējas, piemēram, glābjot pasauli, mīļoto, vai vienkārši tāpat – tad kļūst labs. Reāli cilvēks visu mūžu ir saņēmis bulšitu no visiem, kas saka viņš ir visu ļaunumu iemiesojums un tad visu cūku labā izdara kaut ko labu un neviens viņam dzīves laikā to nepasaka. Un pieļauju, ka sašķīdušam miljoniem daļiņās vai apraktam zem zemes, vinam ir dziļi vienalga ko domā pārējie. Un galvenais – kapēc tāda domu maiņa? Tas gan vairāk attiecas uz tiem, kas kļūst par labuļiem, kad nomirst paši no sevis, nevis upurējoties for the greater good.
Maikls Džeksons ir IZCILS piemērs šim te. Kāmēr dzīvoja – pedofils, idiots, plastiskās ķirurģijas demons, šausmonis bububu. Nomira – mūzikas karalis, izcils cilvēks, sasista dvēsele, yo!
Un protams, visi labie vārdi tika teikti pēc nāvis, tākā viņš nomira ar apziņu, ka ir mazu puisīšu drāzējs demons, jo neviens īsti nezin, kā tur bija patiesībā, bet nu nekas – akli pieņemt jau arī var. Un jā, jūs varat ticēt tam, ka cilvēki pēc nāves paliek starp mums un dzird, redz un rubī fišku garu veidā, bet ņemot vērā, to, ka dzīve sākas ar dzimšanu, beidzas ar nāvi, un pirms mēs piedzimām mēs netusējām pa pasauli bet gan visnotaļ neredzošā, nedzirdošā un nedomājošā veidā tusējām kaut kur citur mūsu tēvos, vai nebūtu loģiski, ka dzīve beigtos ar mūsu īstu nāvi? Kur mēs vairs nerubījam fišku??
Sooo… pēdējā laikā es daudz domāju (iedomājieties?! ) par šo divu lietvārdu un saikļa kombināciju.
Tik bieži dzrdu kādu sakām: “Ooo.. tie divi ir kā uguns un ledus, lalalalala!”
Tātad uguns un ledus dabā ir pretstati. Teiksim - pretējas galējības. Okej, to es saprotu – pretēja rakstura cilvēki, gluži kā pretējie poli, pievelkas, so that’s cool. BET. Papētīsim, kas tad ir tas, kas šajos divos “rakstura tipos” ir tik atšķirīgs.
Tātad par uguns cilvēkiem vienmēr saka, ka tie ir bezgala kaislīgi, enerģiski, ātri aizsviļas, ātri iekarst.
Ledus cilvēki, tad sanāk ir nekaislīgi, noguruši, mierīgi un neentuziastiski?
Hm. vai tad tiešām ir tā, ka tādam ugunīgam cilvēkam gribas būt ar bremzīgu cilvēku un otrādi?
Es parasti pēc dabas elementiem cilvēkus nešķiroju, taču zinu, ka man, pemēram, nav viegli komunicēt ar cilvēku, kas neko negrib darīt vai negrib neko uzzināt. Savukārt citi cilvēki man ir teikuši, ka viņiem ir grūti ar mani sadzīvot, jo man visu laiku gribās kaut ko darīt un iet, un izdomāt, NOW! So hmm.. vai tas būtu kāds aplams pieņēmums (fire un ice pievilkšanās), kas ir iesakņojies mūsu apziņās caur kino, literatūru utt? Or is it true?
Lai jaukāka diena
Cuz in the end its just about the domination thing. If theres more of the fire – it will melt the ice, but if u droop and ice cube on a candle – it goes out.
Pa starpu slimošanai ar mokpilnu klepu, es zinātnes vārdā aizrāpoju uz kino, lai noskatītos jauno Harija Potera daļu.
Tas.. bija kaut kas Izskatās, ka pēc piektās filmas, ko es atceros kā vienu vienīgu tumsu, veidotāji ir sākuši strādāt labāk. Pie tam, septītā bija tik forša, ka man sagribējās pārlasīt grāmatu.
Sižets vienā teikumā: Voldemorts grib nogalināt Hariju. Harijs grib nogalināt Voldemortu.
Jau pašā filmas sākumā kārtējo Harijs tiek glābts. Šķiet, ka visi labie varoņi ir ieradušies lai pārvestu Hariju pie Vīzlijiem droši, un lai pa ceļam viņu nenosit Voldemorts. (Jo Harijs jau nevar noslēpties zem burvju apmetņa.) Tad nu puse no visiem sanākušajiem, iedzerot burvju dzērienu, pārvēršas par Harijiem un dodas ceļā. Principā Voldemortam būtu neiespējami saprast kurš ir īstais Harijs, bet filma nebūtu interesanta, ja viņam tas tomēr neizdotos. Zēnu nodod viņa pūce Hedviga, kas vēlāk arī tiek nosista. Uzodis kurš ir īstais Harijs, Voldemorts sāk bombardēt Hagrida moci. Kad, galvenais varonis jau ir pusbezsamaņā (kas, acīmredzot, ir stāvoklis ,kurā esot, Harijs vienmēr raida visspēcīgākās burvestības) Voldemorts raida savu slaveno zaļo Avada Kedavra un Harijs pretī… sarkano. Nekad neesmu sapratusi ko īsti viņš raida. Kas tā par burvestību, kas vienmēr izrādās spēcīgāka par nāves lāstu?
Un tad Voldemortam sanāk viens nejaušs žests, un pazūd elektrība visā pasaulē..
Atbraucot pie Vīzlijiem, visi nedaudz pabēdājas par Trakača Tramdāna nāvi, bet tas drīz tiek aizmirsts jo nākamajā dienā tiek svinētas kāzas. UN TAD – BOOM – virtuvē ienāk Džinnija ar vaļā kleitu un lūdz Harijam sevi “aizvilkt” ko viņš arī dara un tam seko laizīšanās meitenes brāļa priekšā. Nu priecīgi, ka vismaz Harijs spēj interesēties par dāmām pēc Dumidora nāves. Taču, vecais maita tik viegli viss nelaiž puisēnu vaļā un vēl apciemo viņu zēna sapņos.
Kad kāzām uzbrūk Voldemorta armija, sākas haoss, kas turpinās visu atlikušo filmu. Harijs, Rons un Hermione teleprotējas šurpu turpu, savāc Voldemorta dvēseles daļu un strīdoties un raudot pusfilmu mēģina izdomāt kā to iznīcināt.
Kāmēr tas neizdodas, viņi dvēseles daļu (medaljonu) nēsā ap kaklu, un gluži kā Frodo grezens – tā viņiem bojā omu. Ronu pat tā tik tālu noveda, ka viņš pasūtīja visus dirst un aizbēga prom. Palicis divatā ar Hermioni, Harijs, maita tāds, uzreiz izmantoja izdevību un sāka pielīst meitenei.
Filmā maz figurēja Strups, taču kad viņš parādījās, bija tik dīvaini redzēt, ka atšķirībā no visiem varoņiem, kas sēriju gaitā kļūst vecāki – Strups paliek tieši tāds pats
Ļoti forša vieta šajā māsterpīsā bija, kad trijotne,atkalapvienojusies pēc tam, kad Harijs pa pliko gāja peldēties aizsalušā ezerā, lai tiktu pie Godrika Giffindora zobena, un Rons viņu izglāba, devās pie Lunas tēva uz tēju. Pirms viņš nodeva mūsu draugus Nāvēžiem, Hermione izlasīja pasaku par trīs brāļiem, kas apmānīja nāvi un par to saņēma balvas – labāko zizli pasaulē, akmeni ar ko var atgriezt mirušos dzīvē un neredzamības apmetni. Šis stāsts filmā tika attēlots ar visnotaļ foršām animācijām, tākā – cepums par to. Kāmēr viņi dzēra tēju, Voldemorts gāja laupīt Dumidora kapu, jo pie viņa bija paslēpta šī visvarenā burvju nūjiņa. Ieguvis to, Tumsas valdnieks raida zibens burvestību debesīs, kas ir milzīgs pārsteigums man. Es vienmēr biju domājusi, ka viņš prot tikai vienu burvestību – Avada Kedavra…
Septītā daļa beidzas skaistā salā pie okeāna kur Harijs ar draugiem apglabā Dobiju (mājas elfu), ko nogalina Bellatrise (pustrakā, ļaunā ragana) kad elfs ierodas glābt draugus no nāvēžiem.
Neskatoties uz to, ka man šī daļa patika labāk par divām iepriekšējām, jāatzīst, ka depresīvas paliek tās Harija Potera filmas. Ja pirmās sērijas bija krāsainas bērnu filmas, kurās stāstīts par to, cik maģija ir forša un skaista, tad pēdējās ir zili melnas un viss visur ir slikti. Burvestību pasauli ir pārņēmis Voldemorts, Cūkkārpā valda Strups un Poters ir palicis neglīts.
Kopumā – filmu iesaku visiem vientiešiem un burvjiem, kas šo lasa
Bet pēc tam – noteikti aizejiet uz Tucker&Dale vs Evil. Tas jau ir kas pavisam cits… )
Šovakar biju kopā ar tēti noskatīties jauno latvju kino veikumu “Seržanta Lapiņa atgriešanās.”
Atnākot mājās nolēmu palasīt atsauksmes un pirmais ko uzgāju gūglē bija šī “Skarbā recenzija”
Nū. Atļaušos piebilst, ka recenzija ir ne tikai skarba, bet visnotaļ sekla. Autore raksta, ka pēc filmas noskatīšanās tā arī nesaprata par ko filma ir. Vienu pēc otra viņa uzskaita visu kas filmā nepatika, tikai beigās pasakot, ka aktieri tēloja salīdzinoši labi.
Kas vēl bija labs? Doma. Un lūk kā es šo filmu vērtēju -
Filmā ļoti uzskatāmi tika parādīts tas, ka būt labsirdīgam šajā pasaulē ir traki riskanti un sarežģīti. Galvenais varonis šai filmā patiesībā ir visai līdzīgs Forestam Gampam. Vienīgi, atšķirībā no Foresta, viņa labsirdību nenovērtēja. Tā vietā viņu nosauca par psihopātu. Itkā jau visi slavina tādas garīgās vērtības kā godprātība, labsirdība, pašaizliedzība, bet tā ir tukša runāšana. Filmā arī parādīts, ka cilvēki šīs vērtības nenovērtē. Galvenais varonis varbūt bija pamuļķis, bet viņš bija labs cilvēks, kas netur ļaunu, kā teica tā meitene sākumā – “gaišs cilvēks.” Pati meitene (Ināra viņu sauc) savukārt bija apsēsta ar “dzīves pareizību.” nožēlojami ir tas, kā viņa visu labo priekšstatu, ko bija par sevi radījusi filmas sākumā (būdama pret ķimikālijām, un ka nevajag turēt ļaunu) sagrāva uzvedoties kā izlutināta maita, kad ieraudzīja dzīvokli, kas tomēr bija daudz maz satīrīts un sāka konkrēti ļečīt galvenajam varonim par to, ka viņš atļāvās iedzert. Kronis visam – filmas beigās viņa aizbrauca pie sava vīra uz māju, kuru bija nosaukusi par sliktas enerģijas pilnu vietu un pašu vīru – par melnu cilvēku ar kuru viņa nevar dzīvot kopā.
Policists vispār bija kaut kāds mīkstčaulis. Sākumā tik pareizs, ka neļauj savai meitenei izmantot dienesta busiņu, bet beigās, iedūris ar svečturi galvenajam varonim, aizbēg no nozieguma vietas.
Galvenais varonis, savukārt, vienkārši centās izdzīvot. Sāpīgi noskatīties kā vienu pēc otras viņu piemeklē neveiksmes. Taču kas ir svarīgi – pēc visas elles ko viņš pārcieta, sadurts, pievilts, izmests uz ielas, viņš tā pat neturēja ne uz vienu ļaunu un dzīvoja tālāk. Lūk tādi cilvēki ir vērtības. Tikai diemžēl tie tārpi, kas liekuļo, melo un citādi neforši izrīkojas dzīvo zaļi, bet labsirdīgie tiek norakti. Mēs esam gatavi ar tanku pārbraukt pāri visam lai tiktu pie kārotā…
Par to bija filma.
Kas attiecas uz aktieriem – tur es tev, Agij, piekrītu. Cepuri nost.
Vakar bija tā dižen-dižen-diženā diena, kad es devos iečolēt svaigi cepto “Krēslas” trešo daļu.
Sāku filmai gatavoties jau mēnesi iepriekš, rūpīgi pārlasot trešo grāmatu angļu valodā, lai neko neaizmirstu
Un kad diena bija klāt, es visu pasauli kavēdama močīju uz mikriņu, lai tikai Dieva dēļ nenokavētu. Nu un protams… es paspēju ^^
Bet brauciens mikriņā neatstāja savas sekas. Es nespēju noticēt, ka mēdz būt tāds karstums. No manis tecēja pat vietās, kur sviedru dziedzeriem nemaz nevajadzētu būt. Piemēram acīs
Un tas vēl nebija nekas. Kopā ar šo karstuma dūrienu, kurš ap mani snaikstījās, bet tā arī līdz galam neiedzēla, mani vienkārši konkrēti mocīja netīrība, kas baudāma mūsu O’Dārgajos mikriņos. Nu kāpēc vajag aprakstīt krēslus! Kāmēr tiku līdz Dubultiem domāju, ka nosprāgšu, rīdzinieki, tomēr ir sakoptāki
Bēēt neskatoties uz to visu un faktu, ka noskrējos uz filmu tā, ka sirds pa muti leca ārā, es biju faking optimistiska un pozitīvu emociju pārpilna.
Un tas viss atmaksājās. Filma bija pārsteidzoši kruta. Ņemot vērā to, kāds sūds bija otrā daļa, es pat necerēju, ka pa pusgadu viņi būs paspējuši izveidot ko labu, bet.. i was wrong Salīdzinoši kruta!
Tātad. !SPOILERI! neliels ieskats sižetā
Sākums ir nesaprotams, jo kaut kāds džeks, kurš līdzinās pēc skata Edvardam, tiek pārvērsts par vampīru. Nav tas foršākais iesākums. Tad parādās Bellas balss, un kā jau katras filmas sākumā, viņa savā apjukušajā manierē kaut ko murmuļo. Pirmais kadrs ar Edvardu un Bellu ir skaists. Viņi sēž pļavā. Edvards saka “Precies ar mani, Bella!” uz ko meitene atbild tā konkrēti “Nē.” ar zemtekstu “Ej tu ratā 100gadīgais vampīr, es nevaru tik ātri norakstīt savu dzīvi.” Šajā brīdi pirmo reizi ņirdza visa zāle. Un īstenībā filmas laikā tas notika visai bieži Liela daļa nopelnu ir arī tam, ka visi kā vienmēr ir ļoti apjukuši šai krēslainajā pasaulē
Filmas jēga principā ir tāda, ka Viktorija (ļaunā vapīriene ar sarkanajiem matiem) tik ļoti ienīst Kalenus (labos vampīrus) par viņas mīļotā Džeimsa (Ļaunā vampīra no pirmās daļas, kurš gribēja uzņemt filmu kā viņš moka Bellu, un dabūja pa pakaļu no Edvarda) nogalināšanu, ka viņa, aiz pārdzīvojumiem pilnīgi nomainījusi seju, izveido “Jauniņo” armiju pag, JAUNIŅO? Kopš kuriem laikiem tāds spēcīgs vārds kā The NewBorn tiek tulkots kā Jauniņais? Oh cmon! Tas bojā “Krēslas” krēslainību. Varēja jau iztulkot kā “Jaundzimušais” vai “Jaunradītais”. Pff. Jauniņais. Varēja vēl iesist “NewBorn” Gūgles tulkotājā, un tad Viktorija vispār radītu “mazuļu” armiju. Just sayin
Nu lūk, vārdu sakot jauno vampīru armija rij nost pilsētu, un tādejādi pievērš sev uzmanību. Viņi ir jauni, spēcīgi, neapmācīti un satrakojušies. Un viņiem visiem jānosit Bella. Khe.
Filmā liela daļa laika aiziet arī cīņā starp Bellu un Džeikobu (vilkati), jo viņš ir pārliecināts, ka meitene viņu mīl. Tāpēc daļa filmas aiziet šādā dialogā. Bella – Es mīlu viņu!
Džeikobs – Bet tu mīli arī mani!
Bella – Jā, bet ne tā, kā tu to vēlies!
Džeikobs – Nē! Tieši tā, atzīsti to!
Bella – Nē!
Džeikobs- Jā!
Bella- Nē!
Džeikobs – Ņamņamņam (noskūpsta Bellu)
Bella – Božemoj! BUFFF (pa feisu Džeikobam) Šajā brīdī aplaudēja visa zāle. Starpcitu, tas sitiens bija dīvains. Nevar, būt, ka tā skan sitiens pa žokli. Vai nu viņiem ir sūdīgs efektu krājums, vai arī Džeikoba seja ir no gumijas.
Nu lūk, es negribu izstāstīt jums, visu, jo, jums tas pašiem ir jāredz, bet daži momenti tiešām bija atzinības vērti. Džeikobu attēlojošais Teilors Lautners savu darbu veic teicami. Dialogs ir kruts. Un pat sākumā izraisītais īgnums par to, ka viss pārāk ātri iet uz priekšu drīz izzūd
By the way. Dažas dīvainības. Kruts skats ir kad Jaundzimušo-vampīr-mazuļu armija iznāk no ūdens lai dotos uzbrukumā. Tas bija tās tiešām draudīgs un neparasts moments, bet tad es atcerējos, ka tāds pats bija “Karību jūras pirātos” kad skeletu armija soļoja pa jūras dzelmi un tad uzlīda uz kuģa. Pff! Plaģiātisms. Un vispār tie jaundzimušie ir traki dīvaini, piemēram viens, kurš zaga Bellas sarkano krekliņu, lai pārējiem aiznestu paošņāt un viņi aiz kļūdas nenogalina kādu ciema pārdevēja vai pašu Viktoriju, pa ceļam prom apstājās un apošņāja Bellas tēvu? GAY!?! Un viņš skatījās uz viņu tik mīlošām acīm. Khem.. Bellu ar viņas tēvu jaukt? CMON. Lai gan..varbūt tur bija pārāk tumšs.
Un visbeidzot. Edvards. Noskujiet viņu Dieva dēļ! Kā var vampīrs, kurš ir no faking akmens un kurš ir tik gluds un perfekts var būt tik briesmīgi spalvains?! āāh. Viņš ar savu bārdu uz rokām vairāk atgādina vilkati nevis vampīru, un būtu Džeikobs balts kā sniegs, viņš ar savu gludo, hawt ķermeni lieliski izskatītos kā vampīrs.
Lūk. Kopumā filma kruta, dāāāudz labāka par 2. daļu. Un es tiešām gaidu 4.
Kā jums?
Vēl viens liels notikums ir FUTBOLS.
Ah, kā es dusmojos par to, ka neredzēšu finālu. Vai kāds nezin vai kāds rādžiņš pārraida spēli?
Par ko jūs - par Nīderlandi vai Spāniju?
Es esmu par Spāniju, jo viņi kruti spēlē un viņiem ir superīgs uzbrucējs. Nopietni. Villa – so hawt ^^
ūn. spāņi laikam arī uzvarēs, vismaz tā saka visvarenais oktopuss.
Ps. Visiem krēslas faniem. Pagājušogad Kārlaila atveidotājs vārdā Pīters Fancinelli izsludināja konkursu, kurā varēja laimēt viņa krēslu, kurā šis sēdējis filmas uzņemšanas laikā. How cool is that? Vinnēt Krēslas Krēslu
Turam acis vaļā varbūt šogad kāds atkārtos šo foršo ideju
Bet kāmēr tas vēl nav noticis, varam sevi aplaimot ar leļļu krēsliņu ar džeikoba feisu virsū. 15 dolāri ir viss kas jūs no tā šķir
Lūk tā. Takšto Kā jums patika filma, ja jau redzējāt, ja nē – vai iesiet? Kur var klusīties futbolu un kas šogad iet uz POSITIVUS?
Spriežot pēc programmas pirmajā festivāla tienā nebūs ko darīt un vēl ja apsolītais lietiņš uzlīs… Uhh.
Brīnešķas ziņas. Man tika noņemts ģipsis. Un līdz ar to noņēmās arī daļa no vāka, kas bija uzlikts uz manām smadzenēm. Nesapriecāsimies par daudz, daļa vāka vēl ir viršu, bet es sapratu, ka man jāmeklē ceļš laukā no savas iedomības un jāpacenšas iegūt draugi. Un man par laimi, ceļš bija tieši manā monitorā.
Es nezinu kā manas jaunās personības meklējums izdosies, bet es labprāt mēģināšu.
Redziet, es izbesījos no visādām intrigām un aprunāšanām, kas notika manā klasē, un tāpēc es izdomāju, ka man viņus visus nafig nevajag. Taču, tagad, kad mani ierakstīja Rīgas Hanzas videnē, es sapratu, ka man pasaulē ir tikai divi draugi. Tas īstenībā ir ļoti daudz, jo saka, ka īsti draugi ir grūti atrodami, tomēr, vēl saka arī tā, ka jaunībā var būt ļoti daudz draugu. Tāpēc es centīšos pie tādiem tikt
Lūk kā man pagaidām veicas. Diena pirmā.
*Es uzrakstīju lielākai daļai no saviem skype kontaktiem, puse man pat atbildēja.
*Tiem, kas atbildēja es apjautājos kā iet pa dzīvi, ko viņi dara pa vasaru un kādi ir viņu plāni. Visi atbildēja.
*Daļai es uzrakstīju, ka vajadzētu kko sadarīt, jo man gribas atjaunot ar viņiem kontaktus, no pārējās daļas man bija bail.
*Puse no tās daļas teica, ka labprāt kaut ko sadarītu un atjaunotu kontaktus, otra puse pasūtīja mani ratā,
SECINĀJUMI – Man ir jāiepazīstas ar jauniem cilvēkiem, kas nezin neko par manu tumšo pagātni
Lūk tā. Skatīsim, kas notiks tālāk.
Labā ziņa ir tāda, ka viens no cilvekiem ar kuriem es šodien jaunoju kontaktu, tautā pazīstams, kā N, man atsūtīja interesantu blogu. http://omgfuckyou.blogspot.com/
Sen nebiju lasījusi kko tik superīgu un tai pašā laikā, galīgi slimu. Lasot blogu rodas iespaids, ka autors ir briesmīgi agresīvs cilvēks, kuram ir slinkums rakstīt ar garumzīmēm. No pirmā acu uzmetiena nasning spešel, bet bļāviens, kad palasa. Tasīstenībā ir visai forši. Autoram ir oriģināls rakstības stils un visas tās rupjības pat papildina tekstu. Nū.. pārsvarā jau rupjības ir viss teksts, bet nu lasot var pilnīgi iedomāties, kā autors bļaustās un lādējas stāstot to visu kādam dzīvajā
Palasiet. )
Un vēl.
Šodien atradu superīgu, smieklīgu video.
Ja jūs jau esat redzējuši, tad neko, bet ja neesat, otvičaju – būsiet gar zemi.
Izņemts “Aina-līdzīga-šova”
Un ja jums liekas, ka tas ir smieklīgi. Paskatiet šo.
ES GAR ZEMI!!
Un atradu es šo video šeit
Ja ir interese – paskatieties. Vēl viens kruts Jūtūberis
Lūk tā.
Nesen es noskatījos filmu “Hloja” ar trako veceni no “Dženiferas ķermenis” galvenajā lomā. Īpaši normālāka viņa nebija arī šajā filmā
Laikam tāds viņai liktens. Recenziju par to, es uzdrukāšu vēlāk
Lai jums jauka nedēļas nogale, un ko jūs domājat par to satriecošo blogu? :D
Kā jums patika Eirovīzija?
Kaut kā mūsu talantīgākās zvaigznes viena pēc otras grandiozi izgāžas. Busulis, Aisha.. Nākamgad vēl Ellu aizsūtīt, un tad būsim spiesti beidzot meklēt jaunus māksliniekus.
Aisha, starpcitu, atkal izgāzās kā veca sēta savā intervijā ar portālu esctoday.com Vismaz tagad Slakteris nav viens – viņam pievienojusies arī viņa “Meita” Aisha. =]]
Uzvarētāja, gan uzvaru bija pelnījusi. Dziesma ir forša, un meitene ir dzīvespriecīga un filmējusies erotiskā filmiņā. Viss kā nākas.
Pēc meitenes uzvaras arī viņas gejs boifrends, Saša Ribaks, sasparojies un izdevis jaunu singlu ar nosaukumu Oah! Dziesma ir no viņa jaunā albūma, No Boundaries, kas tiks laists pasaulē pēc divām nedēļām.
Pēc diviem neveiksmīgiem singliem, Ribaks cer, ka šī dziesma pārspēs vai vismaz turēs līdzi viņa topu grāvējam Fairytale.
Ceri vien
Dziesmā Ribaks dzied savai mīļotajai meitenei Moa, par to, ka viņš viņu mīl, un viņam vienalga, ka viņa viņam ir daaaudz par jaunu, un ka nekas, ka viņa negrib ar viņu būt kopā. Arī video viņš viņai skraida pakaļ un apzināti izjauc randiņus, apkauno klasē, vai lidmašīnā dziedot piedziedājumu, plaudējot kā nenormāls un vispār ignorējot viņas žēlabaino skatienu.( un to visu pavada ar tādu “Im soo high” smaidiņu) Vārdu sakot, dziesmā un video, Ribaks parādās kā apnarkojies, apsēsts, pedofils džeks, kas vajā meiteni, un kuru par to varētu ielikt cietumā
Kāda vispār ir jēga šai dziesmai? Parādīt cik ļoti viņš viņu mīl, ka gatavs viņai izčakarēt visu dzīvi?
Goš, ja man kāds tā vazātos līdzi, es vienkārši paņemtu viņa vijoli un iebelztu viņam pa pieri, lai nomaina plati
Kā jums dziesma?
Starpcitu. Moa?!?! Pēdējo reizi, kad interesējos viņš bija kopā ar Lenu, no Vācijas. Bet īsi pirms tam viņs vispār bija gejs. Interesanti, nu dien! Principā reti debīla dziesma, un reti debīls video. Es būšu ļoti pārsteigta, ja dziesma līdz Latvijai vispār nonāks, un ja tā patiešām pārspēs Fairytale… es apēdīšu skudrupūzni
Taču Oah! nav Ribaka vienīgā neveiksme, kas dziedātāju piemeklējusi pēdējā laikā. Nesen viņš sāņēmis ne visai godpilno balvu “Sudraba kaloša” kategorijā Gada plaģiāts. Šādu balvu Ribaks izpelnījies, jo kinofilmai “Melnais zibens”, kas vispār tiek plaši apsmieta, iedziedājis dziesmu ar nosaukumu “Es neticu brīnumiem“, un tajā saskatīta ļoti liela līdzība ar grupas Aerosmith hītu “I don’t wanna miss a thing” Pati dziesma dzirdama šeit.
Nesen, kopā ar tēti, bijām aizbraukuši uz ārvalsti, un būdami tur, izmantojām iespēju, lai redzetu filmu, kas Latvijā būs skatāma tikai Jūlijā – “Kick-Ass” Lūk, neliels ieskats tajā.
Tātad īsumā. Filma ir par pusaudzi vārdā Deivs. Viņš, kopā ar viņa diviem draugiem, visā visumā ir aprakstāms kā lūzeris – džeks, kurš nevar dabūt meiteni, kurš gandrīz pilngadīgs būdams vēl lasa komiksus un lielāko dzīves daļu pavada pie kompja.
Kādu dienu, kad viņam apnika būt nepamanām un dročīt uz savu skolotāju (wtf?!), Deivs nopērk zaļu kostīmu, kas līdzīgs pidžammai un kļūst par supervaroni, un nosauc sevi par Kick-Ass, jeb kā krieviski bija superīgi iztulkots – Pipec =] (Latviksi iztulkots – Kick Ass: Jaunie supervaroņi. Ja tā, tad kā, interesanti zināt, latviski iztulkos supervaroņa pseidonīmu (Kick-Ass)? Superīgāk jau būtu Pērējs vai Pakaļasģērētājs, taču noteikti būs kaut kāds Apbrīnojamais, vai arī, ja tulkos tie paši, kas „The curse of the Black Pearl” iztulkoja kā „Melnās Pērles kurss”, nosaukums būs Spēriens-Pakaļa.) =]
Vārdu sakot, Deivs izdomā kļūt par supervaroni, sāk trennēties, tiek nodurts un sabraukts, un pēc daudzām operācijām ar nervu nogalināšanu, kļuvis par nosacītu supercilvēku, viņš beidzot kļūst atpazīstams kā supervaronis. Gluži kā Pidermenā, Deivs no visiem slēpj savu identitāti, tai skaitā, arī no draudzenes Keitijas, kas domāja, ka viņš ir gejs, taču tiklīdz uzzināja, ka tomēr nav, nekavējoties pārgulēja ar puisi. =]
Nu lūk. Vēl viens interesants tēls filmā ir Nikolasa Keidža attēlotais Deimons Makredijs, kurš pēc sievas nāves ir kā aptracis un tagad savu desmitgadīgo meitu pataisījis par kaut ko transformeram cienīgu, lai vēlāk varētu kārtīgi novākt vīru, dēļ kura nomir viņa sieva – filmas ļauno bosu. Pašā pirmajā kadrā, kur parādās Keidžs, tiek rādīts kā viņš testē meitenītes bruņuvesti vairākas reizes viņu sašaujot? Nu bļāviens. Abi ar meitu viņi dzīvo mājā, kura ir piebāzta ar ieročiem. Es tās meitenītes vietā jau sen tēvu būtu nošāvusi. =]
Un filmā arī ir ļaunais tēls, kas nedara neko citu, kā bļauj un beigās, protams, nomirst =]
Visai interesanti paskatīties. Sižets gan tāds sev. Un arī varēja parādīt kā tieši ļaunais ietekmēja Keidža sievas nāvi, jo tā arī nevarēja saprast vai viņš pats viņu likvidēja, vai arī tas notika kādas viņa darbības dēļ. Pozitīvi gan ir tas, ka vienu no Deiva draugiem tēlo Klarks Djūks, kas piedalījās ar „Sex Drive”
Visforšākais filmā bija Teddycams. Superīga ideja. Tātad Ļaunais savam dēlam bija nopircis lācīti, kur iekšā bij kamera, lai novērotu viņa aukli (neuzticība vai tieksmes? =]) Nu lūk. Un vienā no izšķirošajiem brīžiem filmā, šis Teddycams nofilmē kā noticis uzbrukums Ļaunā vīriem. Forši =]
Iesaku noskatīties. Vai neskatīties. Kā kuram gribās. Nav labākā no filmām, taču skatāma ir =] Pirmizrāde forumā būs 2. Jūlijā
Beigas.
Eļōō
Cūkas tauta! Nu nafig vajag izrakt bedri pļavas vidū, tieši pie taciņas un atstāt! Nu kāpēēēc? Nošaut tādus kretīnus!
Pēc tam, tādi cilvēki kā es tur paklūp un izgriež potīti Vienkārši bezkaunība. Būtu vēl gazons nopļauts, vismaz ieraudzītu to bedri, bet nu šitādu bezkaunību. Nu redz, nelāgi sanāca tagad sēžu mājās ar pampstošu kāju. (atkal)
Otro reizi man jau šitā gadās. Pie mājām akmens flīžu celiņš, kas jau sen ir izļodzījies, un kuru neviens pat nedomā salabot, man sagādāja tādas pašas sāpes. Vienkārši ārprāts, ka nolaists tiek viss līdz ručkai. Un tāds mērs mums, kas solīja uzlabot Jūrmalu, bļāviens, tikai kukuļo un aiz restēm sēž!
Vēlviena problēma.
Protams, jāciena skolotāji, bet kopš kuriem laikiem skolotāji ir 21. gs Dievi?
Tas ir ārprātīgi. Jau divus gadus novēroju kā visi skolā ņemās. Vēl nesen pie mums nāca skolas psiholoģe, nodirsa mūs no galvas līdz kājām par to, kādi mēs velni, un kādi mēs šausmoņi, un kā NABAGA skolotāji mokās. Galvenais pārkāpums ir kavētās stundas. Labi vēl tur bastošana, bet pārsvarā vārījās par kavētiem stundu sākumiem. Nu bļāviens. Tik nikni lādējās, kā tā vien gribējās pateikt, ka lai vispirms skolotāji pārstāj kavēt stundu sākumus, tad arī mēs pārstāsim. Un ne vienmēr skolotājiem ir sapulces sākumos. Bieži vien viņi vienkārši dzer kafiju un vārās. Es dabūju nogaidīt pusstundu pirms konsultācijām, kāmēr atvilkās skolotāja. Un tas man izjauca visu dienas plānu. A ja nedod Dievs, mēs nokavējm – bubina kaut ko. T atļāvās aizrādīt skolotājai, ka arī viņa kavēja stundu. Uz to viņa, sarkana palikdama, viņam atķērca, ka viņa neies viņam taisnoties, un ko viņs iedomājas!
Apbrīojami… Ko domājat jūs? Vai arī gadās saķeršanās ar skolotājiem?
Nu jām, bet to visu var novelt uz to, ka viņiem maz maksā, vai ne
Enīveiz. Man Sestdien ir izlaidums mūzikas skolā! 9 gadi superīgu un mokošu darbu ir noslēgušies, lai… es varētu pamocīties vēl gadu :D
TIk forša sajūta, iedomājoties, ka tas ir tāds kā pirmais, lielais noslēgums manā dzīvē. Nu ieskaitot, “Atvases” izlaidumu – otrais.
Yipii
Ā, un vēl. Vai jums ir kāda satriecoša ideja, ko mēs beidzēji varētu darīt pēc izlaiduma?
Jo mēs domājam un nevaram izdomāt. Ko jūs darījāt/darīsiet savos izlaidumos?
Ā un vēl. Akdievs, iečekojiet šī mēneša smieklīgāko video. Mums bija jāgatavo 9. klasēm pēdējais zvans, un priekš tā vajadzēja koku zarus,, kur uzsiet balonus. Šis ir ieguves process. Un nezinu kāpēc nosaukums ir “Drunk Dainis”, jo džeks pilnīgi noteikti bija skaidrā
Kā jums patīk “Mūsējie?” :D
Es jūtos traģiski palūkojoties atpakaļ uz pēdējā ieraksta datumu. Kas to būtu domājis, ka man iestāsies tik ilga radošā krīze. Taču, protams, kā vienmēr ir atrodams attaisnojums. Es gatavojos mūzikas skolas beigšanas eksāmeniem, un tas prasīja ļooti daudz enerģijas. Starp citu, pēdējo no eksāmeniem es noliku šodien. Uz 8! Yeaa biaatch! Es esmu pabeigusi 9 moku gadus mūzikas skolā, lai nākamgad mācītos vēl! Woohooo! :D
Visā visumā tagad sekos atslodzes brīdis, kuru mēs ar Z izmantosim lai ietu pasistos gar Jūrmalas Domi, cerībā, ka dabūsim atļaujas šogad spēlēt un pelnīt maizi uz Jomenes =]
Ja kāds no jums ir mūzikas-skolu-beigušo-izcilnieku Mūzikas stila fans, laipni lūgti vasarā paklausīties, kā mēs speram vaļā kokli ar čellu =] Un bonusā – mums ir pievienojies jauns instruments – saxis, manā izpildījumā! Jap, par cik salūzušās rokas dēļ nācās atteikties no kokles uz pusgadiņu, es pieķēros jaunam instrumentam – diženajam saksofonam =]
Lūk, tā. Šodien ar Z izcietušas solfedžo (dziedāšanas) pārbaudījumu, mēs visnotaļ labā garastāvoklī kratījāmies mājās. Pa ceļam uz pieturu gan, protams, sastrīdējāmies, bet tā jau ar tiem visiem izcilajiem, neatkārtojamajiem, nervozajiem un pilnīgi prātu izkūkojušajiem mūziķiem ir =]
Lai tiktu līdz mājām mēs izmantojām mikriņu. Un tur notika viens nepatīkams novērojums, kas beidzās ar traģiskiem atklājumiem. Visu pēc kārtas.
Tātad, pēc tam, kad mēs iekāpām Majoros, 2 pieturu laikā mikriņš tika piebāzts ar svīstošām un cigarešainām miesām tik ļoti, ka mēs ar Z tikām ļoti naidīgi iespiestas pie sienas. Taču, būdamas dzīvespriecīgās sangviniķes, mēs par to nebēdājām. Gluži otrādi, mēs apspriedām dažādus smieklīgus notikumus no šodienas un arī citām dienām, to visu pavadot ar izjustu ņirgšanu. Garīgais bija nice, līdz brīdim, kamēr ķotka, kas tupēja mums blakus, nesacēla spuras! „Beidziet ņirgt!” Viņa mums uzšņāca, „Lielas meitenes taču esat!” Mēs ar Z nobrīnījāmies, taču pieklusinājām balsis. Pēc tam es sāku apdomāt Ķotkas teikto. Vai tad pieauguši cilvēki neņirdz? Izdomāju padalīties pārdomās ar Z. Piebildu vēl, ka tas ir muļķīgs stereotips un, kad izaugšu liela, milzīga, noteikti to apgāzīšu. Un Ķotka! Tad sāka ņirgt! Un teica tā „Apgāz, apgāz. Tā tu tikai tagad domā. Haha. Es arī, kad biju jauna ķiķināju un…” Excuse mua??!?!
Nu vai ziniet, Ķotka, dārgā. Ja jau jūs esat tik pieklājīga, ka mēs nevaram paņirgt, tad KĀDĀ SAKARĀ JŪS IEJAUCATIES MŪSU SARUNĀ? I mean, cmon! Un vēl ņirdz viņa! Nu gan!
Lai gan īstenībā, runājot, par neņirgšanu pēc 18 un par to, ka pieaugušie neņirdz.. Nu kādas muļķības. Vai tiešām ir tā, ka pieaugušie nu nemaz neņirdz? Ja tā, tad sūdīgi viņiem! Smiekli ir krutākais, kas mums ir. Tie ne tikai pagarina dzīvi par 5 minūtēm katrs, bet arī vienkārši dod enerģiju un sagādā labu garīgo! Un pieaugušie ņirdz. Oojjj kā ņirdz. Mana mamma piemēram savās vakara telefon sarunās ar draugiem ņirdz kā nenormāla :0 Un es uzskatu, ka viņa ir pilnīgi normāla. Tak ir jābūt monstram lai neņirgtu par kaut ko kas ir smieklīgs. Un tā tas ir jebkurā vecumā. Cits jautājums ir kas kuram liekas smieklīgs. Taču tāpat, kas vienam nešķiet smieklīgs, citu nogāzīs gar zemi. Un tādas ķotkas nevar noteikt to, kas man ir smieklīgs vai nav. Ok. Es neko neteikti, ja viņa mums vienkārši pateiktu, lai mēs ņirdzam klusāk, taču piezīme par vecumu gan bija galīgi garām.. Varbūt viņu nokaitināja tas, ka mēs smējāmies nepārtraukti, taču par to tak arī nevar piesieties. Ja tas, ko mēs apspriedām tiešām bija smieklīgi, tad kādēļ gan lai mēs nepasmietos? Plus vēl pati pieklājīgā ķotka vēlāk iejaucās mūsu sarunā. Ā. Un vēl pēc tā, ka viņa mums pirmoreiz uzbrauca, es viņai gribēju pajautāt vai tad pieaugušie neņirdz, un viņa man pat neatļāva teikumu pabeigt ar savu „Aizver muti” Hmm, laikam līdakas fane =]
Kā šķiet jums? Vai jūs domājat, ka pieaugušajiem nepienākas ņirgt? Vai jūs, ja esat pieaugušais, arī neņirdzat? Kur mūsu pasauli aizvedīs šādi stereotipi??
Nu jam. Bet kopumā diena un nedēļa visnotaļ padevusies =]
Cerams, ka jums ar. Ahh, cik labi atkal kaut ko uzdrukāt ^^
Tāpēc, ka biji pietiekami traks, lai uzietu šī saita URL :D:D:D
Un, ja jau esi šeit, tad laipni lūgti manā pasaulē ;)
Kas te notiek??
Šeit apkopoti raksti kuros es ļauju savām domām (un rakstītprasmei) izpausties pēc sidrs patikas. Dažiem var likties, ka tas ir kas ģeneāls, dažiem - slima suņa murgi, citi atkal atradīs gramatikas kļūdas, bet atklāti sakot - man pie kājas ;)
Tiem, kurus interesē mans viedoklis par atsevišķām tēmām - lasat to, ko esmu sarakstījusi un sūtiet savus ieteikumus par ko man vēl padomāt ;D
Ko darīt tad, ja kāds to ļaunuma, skaudības, slinkuma, citu dvēseli plosošu problēmu dēļ nepasaka?
) par šo divu lietvārdu un saikļa kombināciju.
